Scan barcode
natalia0320's review against another edition
dark
slow-paced
- Plot- or character-driven? A mix
- Strong character development? No
- Loveable characters? No
- Diverse cast of characters? No
- Flaws of characters a main focus? It's complicated
3.25
pandarius_pinkman's review
emotional
mysterious
sad
tense
fast-paced
- Plot- or character-driven? A mix
- Strong character development? Yes
- Loveable characters? It's complicated
- Diverse cast of characters? Yes
- Flaws of characters a main focus? Yes
5.0
tobi_continued's review against another edition
dark
emotional
mysterious
sad
slow-paced
- Plot- or character-driven? Character
- Strong character development? It's complicated
- Diverse cast of characters? Yes
- Flaws of characters a main focus? Yes
2.5
lindatell's review against another edition
4.0
Hokans Nesers ir viens no “ražīgākajiem” Zviedrijas kriminālromānu autoriem - sarakstījis neskaitāmus trillerus vairākās grāmatu sērijās. Inspektoram Barbaroti veltītas sešas grāmatas, latviski no tām tulkotas pirmās divas.
Tā sanāca, ka pirmo izlasīju otro grāmatu “Pavisam cits stāsts” un mani tā aizrāva gan ar Barbaroti tēlu, gan izmeklēšanas reāliju atspoguļojumu. “Cilvēks bez suņa”, manuprāt, diezgan ievērojami atšķīrās - grāmatas uzbūve, tēlu un notikumu attīstība notika citā ritmā un lasītājs par noziegumiem uzzina vēl pirms policijas.
Centrā - Hermansonu ģimenes saiets Ziemassvētku laikā, uz kuru ierodas bērni un mazbērni, lai sagaidītu ziemas saulgriežus un nosvinētu divas apaļas jubilejas. Negaidīti pazūd divi no ģimenes vīriešiem un ne policija, ne ģimene īsti nesaprot, kā tulkot šos mīklainos notikumus.
Grāmatā spilgti izgaismotas traģiska notikuma abas puses - gan izmeklēšanas, gan cietušās ģimenes. Parasti zinām tikai policijas versiju par notikumiem, bet Nesers detalizēti pievēršas arī tiem, kas ir stāsta otrā pusē. Tāpēc es šo varbūt neierindotu trilleru žanrā, bet vairāk pieskaitītu ģimenes drāmām - jo notikumi risinās lēnām, atspoguļojot visas detaļas pirms un pēc noziegumiem. Policija un cietusī ģimene atrodas neredzamas virves katra savā galā, tai pa vidu lasītājs - ar apziņu, ka visi drīz vien tāpat satiksies centrā.
Kopumā - šis bija, kā angliski saka, “slow burner”, līdz ļoti labam trillerim tomēr kaut kas pietrūka. Visdrīzāk tā bija intriga.
Tā sanāca, ka pirmo izlasīju otro grāmatu “Pavisam cits stāsts” un mani tā aizrāva gan ar Barbaroti tēlu, gan izmeklēšanas reāliju atspoguļojumu. “Cilvēks bez suņa”, manuprāt, diezgan ievērojami atšķīrās - grāmatas uzbūve, tēlu un notikumu attīstība notika citā ritmā un lasītājs par noziegumiem uzzina vēl pirms policijas.
Centrā - Hermansonu ģimenes saiets Ziemassvētku laikā, uz kuru ierodas bērni un mazbērni, lai sagaidītu ziemas saulgriežus un nosvinētu divas apaļas jubilejas. Negaidīti pazūd divi no ģimenes vīriešiem un ne policija, ne ģimene īsti nesaprot, kā tulkot šos mīklainos notikumus.
Grāmatā spilgti izgaismotas traģiska notikuma abas puses - gan izmeklēšanas, gan cietušās ģimenes. Parasti zinām tikai policijas versiju par notikumiem, bet Nesers detalizēti pievēršas arī tiem, kas ir stāsta otrā pusē. Tāpēc es šo varbūt neierindotu trilleru žanrā, bet vairāk pieskaitītu ģimenes drāmām - jo notikumi risinās lēnām, atspoguļojot visas detaļas pirms un pēc noziegumiem. Policija un cietusī ģimene atrodas neredzamas virves katra savā galā, tai pa vidu lasītājs - ar apziņu, ka visi drīz vien tāpat satiksies centrā.
Kopumā - šis bija, kā angliski saka, “slow burner”, līdz ļoti labam trillerim tomēr kaut kas pietrūka. Visdrīzāk tā bija intriga.
myslizaczytanej's review against another edition
1.0
Przeczytałam pierwsze 30% i ostatnie 20%. Pierwsze, bo byłam ciekawa czy i kiedy w końcu rozwinie się historia. Ostatnie dwadzieścia, bo byłam ciekawa jak zakończyła się historia, i kto stał za konkretnymi sytuacjami.
Poza tym nuda i flaki z olejem, czym jestem naprawdę rozczarowana, bo bardzo nastawiłam się na cos ciekawego i porywającego. A, zakończenie w sumie też w jakimś stopniu przewidziałam.
Poza tym nuda i flaki z olejem, czym jestem naprawdę rozczarowana, bo bardzo nastawiłam się na cos ciekawego i porywającego. A, zakończenie w sumie też w jakimś stopniu przewidziałam.
stinajohanns's review against another edition
4.0
This is quite an interesting detective novel as it isn't so much a 'who done it' as it is about the question of how it actually unfolds. I really liked many of the characters. Barbarotti is a very promising lead character, Kristofer is interesting and the two sisters, although not likeable, create an interesting story. How do you actually react when two people of your family disappear? How strong can we be?
alicja_j_'s review against another edition
1.0
dnf, koszmarny twór, początek jest nudny, nie dzieje się absolutnie nic i nic nie wskazuje na to ze to kryminał, a nie tania powieść erotyczna
obrzydliwe opisy scen seksu między nastolatkiem a kilkanaście lat starsza ciotka, która musi mu udowodnić, ze nie jest gejem:)
program telewizyjny opierający się na dążeniu do zapłodnienia - the fuck? i ta ksywka w polskim tlumaczeniu brzmiąca ROBI SAM SE ROBI….
obrzydliwe opisy scen seksu między nastolatkiem a kilkanaście lat starsza ciotka, która musi mu udowodnić, ze nie jest gejem:)
program telewizyjny opierający się na dążeniu do zapłodnienia - the fuck? i ta ksywka w polskim tlumaczeniu brzmiąca ROBI SAM SE ROBI….
acreadsbooks's review against another edition
dark
funny
mysterious
sad
tense
medium-paced
- Plot- or character-driven? Character
- Strong character development? It's complicated
- Loveable characters? It's complicated
- Diverse cast of characters? Yes
- Flaws of characters a main focus? Yes
3.75
Really good crime novel. I liked the writing style and the different point of views.
Very different from the main stream crime novel in the way that it doesn’t start with a murder, but only two disappearings a few chapters in, and on top of that you don’t meet the detective until 180-or-so pages in. Still it’s a mix of whodunnit and what actually happened.
Very different from the main stream crime novel in the way that it doesn’t start with a murder, but only two disappearings a few chapters in, and on top of that you don’t meet the detective until 180-or-so pages in. Still it’s a mix of whodunnit and what actually happened.
veelaughtland's review against another edition
2.0
This was just dull. I was intrigued by the character/situation setup that took up most of the first 150 pages, but as soon as Inspector Barbarotti came in, it might as well have ground to a halt. Because in reality, he pretty much brought nothing to the table. His quirks weren't interesting, he never seemed to have a good handle on what was going on, and without him the story would probably have ended up exactly the same. What a waste of an interesting subject. Add to that the fact that most action takes place 'off-screen' for lack of a better phrase (including the ending), and you have yourself a pretty disappointing read.