Take a photo of a barcode or cover
4.19 AVERAGE
4.19 AVERAGE
i take it back it's been a few days and i haven't stopped thinking about this so this is actually a 5 ⭐ omg
4.25 ⭐️ the last 30% of this book made my chest ache and my stomach hurt (in a good way) so much that i had to lie down in bed when i got home and i haven’t gotten up since (it’s been 2 hours). she’s so good at making me feel things
i just need you to tattoo kulti’s declarations of love all over my body please so i never forget them. and don’t even get me started on how warm my eyes got when he called her ‘my sal’
yes i did cry quite a bit
4.25 ⭐️ the last 30% of this book made my chest ache and my stomach hurt (in a good way) so much that i had to lie down in bed when i got home and i haven’t gotten up since (it’s been 2 hours). she’s so good at making me feel things
i just need you to tattoo kulti’s declarations of love all over my body please so i never forget them. and don’t even get me started on how warm my eyes got when he called her ‘my sal’
yes i did cry quite a bit
funny
lighthearted
slow-paced
Plot or Character Driven:
Character
Strong character development:
Yes
Loveable characters:
Yes
Diverse cast of characters:
No
Flaws of characters a main focus:
Yes
OK ABSOLUTELY LOVED!
First of all how is something so good! As a soccer fan absolutely loved so mucchhhhhh. Legit all I could think about is a champions league aesthetic!
So good and KULTI is a hero that I absolutely love he def screams I hate everyone else but you.
✰ ✰ ✰ ✰ ✰ (5 stars)
First of all how is something so good! As a soccer fan absolutely loved so mucchhhhhh. Legit all I could think about is a champions league aesthetic!
So good and KULTI is a hero that I absolutely love he def screams I hate everyone else but you.
✰ ✰ ✰ ✰ ✰ (5 stars)
One Sentence Synopsis
What if your childhood crush and becomes your soccer coach?
POV
First, Single
Audio Details
Duet
Tropes
- Sport- Soccer
- Coach/ Player
- Age Gap
- Enemies to Lovers
Main Characters
FMC- Sal
MMC- Kulti
MMC- Kulti
Thoughts
This is my second time reading this book and i loved it just as much the second time around. It is a slow burn, age gap goodness and i ate it right up.
This was cute. Slow burn, which I like but I think I was not in the right head space to enjoy jt as much. I’ve loved ⚽️ for as long as I can remember but for some reason this didn’t hit as much as I wanted it too
emotional
funny
lighthearted
medium-paced
Plot or Character Driven:
A mix
Strong character development:
Yes
Loveable characters:
Yes
Diverse cast of characters:
Yes
Flaws of characters a main focus:
Yes
This is one of my favorite comfort reads, without a doubt
⭐️⭐️⭐️⭐️
This was the slowest burn I have ever read in my ENTIRE LIFE and it was worth every painful, agonizing moment of yearning.
This was the slowest burn I have ever read in my ENTIRE LIFE and it was worth every painful, agonizing moment of yearning.
the slowest burn ………….. MY HEART!!!!! Kulti!!!!!!!!! I love you!!!!!!!!!
4.5 ⭐️ this man didn’t talk a lot but when he did
Mana pirmā tikšanās ar Marianu Zapatu un viņas daiļradi, un pēc Kulti noteikti ceļojumu turpināšu, jo ja šeit bija futbols, vēl viņai ir daiļslidotāju mīlasstāsts, un baikeri un vēl šis tas. Pēc visiem hercogiem krinolīnā šī ir patīkama pārmaiņa.
Īsumā - man patika, bet teksts ne tuvu nebija perfekts. Šī nebija tradicionālā romantiskā, bet diezgan meistarīgi uzburts mīlasstāsts, kas parāda, arī bez žanra it kā obligātajiem elementiem var iztikt un aizkustināt un iekurināt kaisles ugunskurus. Ja kādu šis mudina lasīt, nevainojiet mani, vērtējumu iespaido mana tumšā futbola pagātne un Luišs Figu bez krekla.
Gribēju ielikt bildi, bet man nesanāk :( būs jāgooglē pašiem.
Tālāk būs spoileri!
Kas man patika?
Protams, pašu sižetu nevar saukt par ticamu. Ja es paralēlā pasaulē spēlētu futbolu kaut kādos Rīgas Miesniekos, un pēķšni dzīves sagrauts un izšķīries no savas supermodeles sievas, pastrādāt par treneri uz Rīgu atbrauktu Luišs Figu. Un pēc ilgām, platoniskām attiecībām sāktu man apgalvot, ka visu mūžu ir gaidījis tieši mani. Tā nenotiek dzīvē, un parasti tā nenotiek arī romantiskajās annālēs, vismaz ne tā, kā šīs grāmatas autore to piedāvā. Un te sākas mana patikšana.
Varoņi uzrakstīti ļoti dzīvi, loģiski, saderīgi. Nav nekādu naivo ilūziju, ka mačo sportistam varētu patikt mazā, pelēkā pele. Sala (Salomē) ir riktīgi forša, pozītīva jauna sieviete, kas citu romantisko romānu varonessu vidū izceļas ar mērķtiecību, pašapziņu un pašcieņu uz savu personību un ķermeni, rakstura stingrību, darba ētiku, labestību, spēju par sevi pacīnīties, un kas pats, pats labākais - dabūt to čali nav viņas dzīves mērķis. Un tam vispār ļoti reti vajadzētu būt kāda galvenajam mērķim.
Vācu bumbas veterāns varbūt mazliet atpaliek ar rakstura smalkumiem, daži fakti viņa biogrāfijā krīt cauri ticamības sietam (alko, bijušās, viņš tiešām bija iemīlējies bērnā, kas viņam sūtīja zīmējumus??? (es saprotu, ka bija jāizspēlē liktens kārts, bet tas bija biš pāri strīpai)).
Bet attiecības man šķita attēlotas reālistiski. Ceļojums no it kā abpusējas nepatikas uz mīlestību caur draudzību. Nevis tūlītēja iekāre, neizbēgams sekss, bet mazi, cilvēcīgi solīši. Neredzamā robeža, kad kopīgās vērtības, intereses un pavadītais laiks pāraug mīlestībā vienam pret otru. Kaut kā ļoti aizkustinoši, īpaši, kad tiek solīts sloooow burn, un realitātē ir tikai viens ar pusi seksiņš pēdējās 50 lpp. Bet ļoti labs kāpinājums, un lasītājs (lasi - es autobusā) teju beidz ar vācieša pirkstiem biksītēs. Nu re, nav jāturas pie klasiskās "boy meets girl, boy loses girl, boy finds girl again" shēmas, var vienkārši - divi cilvēki dabonās, gandrīz kā dzīvē. Nevajag indes gredzenus, stalkerus, dažreiz pietiek ar ierobežojumiem darba vidē. Tev nebūs gulēt ar savu treneri.
Futbola te bija pietiekami - sportistu ētoss, skarbā ikdiena (tie ir tikai daži laimīgie, kuri pelna miljonus un kam katram muskulim ir savs masieris, pārējie ir Islandes futbola izlase), aizrautība, kustība, talants.
Un kas tad man nepatika?
Jau daži norādītie sižeta trūkumi - iepriekšnolemtā mīlestība, bez kuras mierīgi varēja iztikt. Neiedziļināšanās Kulti destruktīvajā pagātnē.
Atkārtojumi un liekvārdība varones monologos, kur ir redaktors???
Sākumā mani mulsināja mīlas ainu neesamība, bet nu jau es esmu #teamrespect, nav ne vainas šādiem īsteni romantiskajiem stāstiem, ja vien autoram ir duka un prasme tos pareizi pasniegt.
Lasiet, ja no futbola jūs visvairāk interesē Pepsi reklāmas, nevis gūtie vārti.
Īsumā - man patika, bet teksts ne tuvu nebija perfekts. Šī nebija tradicionālā romantiskā, bet diezgan meistarīgi uzburts mīlasstāsts, kas parāda, arī bez žanra it kā obligātajiem elementiem var iztikt un aizkustināt un iekurināt kaisles ugunskurus. Ja kādu šis mudina lasīt, nevainojiet mani, vērtējumu iespaido mana tumšā futbola pagātne un Luišs Figu bez krekla.
Gribēju ielikt bildi, bet man nesanāk :( būs jāgooglē pašiem.
Tālāk būs spoileri!
Kas man patika?
Protams, pašu sižetu nevar saukt par ticamu. Ja es paralēlā pasaulē spēlētu futbolu kaut kādos Rīgas Miesniekos, un pēķšni dzīves sagrauts un izšķīries no savas supermodeles sievas, pastrādāt par treneri uz Rīgu atbrauktu Luišs Figu. Un pēc ilgām, platoniskām attiecībām sāktu man apgalvot, ka visu mūžu ir gaidījis tieši mani. Tā nenotiek dzīvē, un parasti tā nenotiek arī romantiskajās annālēs, vismaz ne tā, kā šīs grāmatas autore to piedāvā. Un te sākas mana patikšana.
Varoņi uzrakstīti ļoti dzīvi, loģiski, saderīgi. Nav nekādu naivo ilūziju, ka mačo sportistam varētu patikt mazā, pelēkā pele. Sala (Salomē) ir riktīgi forša, pozītīva jauna sieviete, kas citu romantisko romānu varonessu vidū izceļas ar mērķtiecību, pašapziņu un pašcieņu uz savu personību un ķermeni, rakstura stingrību, darba ētiku, labestību, spēju par sevi pacīnīties, un kas pats, pats labākais - dabūt to čali nav viņas dzīves mērķis. Un tam vispār ļoti reti vajadzētu būt kāda galvenajam mērķim.
Vācu bumbas veterāns varbūt mazliet atpaliek ar rakstura smalkumiem, daži fakti viņa biogrāfijā krīt cauri ticamības sietam (alko, bijušās, viņš tiešām bija iemīlējies bērnā, kas viņam sūtīja zīmējumus??? (es saprotu, ka bija jāizspēlē liktens kārts, bet tas bija biš pāri strīpai)).
Bet attiecības man šķita attēlotas reālistiski. Ceļojums no it kā abpusējas nepatikas uz mīlestību caur draudzību. Nevis tūlītēja iekāre, neizbēgams sekss, bet mazi, cilvēcīgi solīši. Neredzamā robeža, kad kopīgās vērtības, intereses un pavadītais laiks pāraug mīlestībā vienam pret otru. Kaut kā ļoti aizkustinoši, īpaši, kad tiek solīts sloooow burn, un realitātē ir tikai viens ar pusi seksiņš pēdējās 50 lpp. Bet ļoti labs kāpinājums, un lasītājs (lasi - es autobusā) teju beidz ar vācieša pirkstiem biksītēs. Nu re, nav jāturas pie klasiskās "boy meets girl, boy loses girl, boy finds girl again" shēmas, var vienkārši - divi cilvēki dabonās, gandrīz kā dzīvē. Nevajag indes gredzenus, stalkerus, dažreiz pietiek ar ierobežojumiem darba vidē. Tev nebūs gulēt ar savu treneri.
Futbola te bija pietiekami - sportistu ētoss, skarbā ikdiena (tie ir tikai daži laimīgie, kuri pelna miljonus un kam katram muskulim ir savs masieris, pārējie ir Islandes futbola izlase), aizrautība, kustība, talants.
Un kas tad man nepatika?
Jau daži norādītie sižeta trūkumi - iepriekšnolemtā mīlestība, bez kuras mierīgi varēja iztikt. Neiedziļināšanās Kulti destruktīvajā pagātnē.
Atkārtojumi un liekvārdība varones monologos, kur ir redaktors???
Sākumā mani mulsināja mīlas ainu neesamība, bet nu jau es esmu #teamrespect, nav ne vainas šādiem īsteni romantiskajiem stāstiem, ja vien autoram ir duka un prasme tos pareizi pasniegt.
Lasiet, ja no futbola jūs visvairāk interesē Pepsi reklāmas, nevis gūtie vārti.