A review by ievastrazdina
Pārbēdzējs by Siegfried Lenz

2.0

“Karš, jā: tas ir laiks, kad asinis tiek spiestas kā sula, karš: tas ir milzīgās dzelzs dusmas, tāds laiks, kad tanki ar vienaldzīgiem kodieniem nonāvē visu sev apkārt.”

Proska, vācu armijas kareivis, kurš pēc brīvdienām ar vilcienu dodas atpakaļ uz fronti. Vilcienu uzspridzina partizāni, taču Proska izdzīvo un viņam kopā ar nelielu vienību uztic uzraudzīt dzelzceļa līniju, lai partizāni to jau atkal neuzspridzinātu. Proska sadraudzējas ar jaunajiem biedriem — katrs no tiem ar savām īpatnībām, taču kļūst par “savējiem”. Līdz kādu dienu Proska tiek saņemts gūstā un pārbēg ienaidnieka pusē.

Izlasot aprakstu, biju cerējusi uz labu vēsturisku romānu, kur uzzināšu vairāk par man tumšu vēstures lapas pusi, taču manā skatījumā grāmata ir diezgan vāja un knapi noturēja manu interesi. Bija grūti noticēt galvenajem tēliem un just tiem līdzi. Kaitināja, ka viens un tas pats varonis grāmatā (pat vienā rindkopā) var tikt saukts trīs dažādos vārdis un līdz ar to bija grūti izsekot kurš ir kurš.

Jā, grāmatā uztaustīju vēstījumu par kara bezjēdzību - maz darbības un daudz iekšējo cīņu un pārdomu, taču kopumā man ne visai patika.

Vispār jau otrā kāda vācu rakstnieka grāmata par karu, kas nav man pa ceļam, bet ir ar skaistu vāka dizainu.