Take a photo of a barcode or cover
A review by unasrunas
Triumfa arka by Erich Maria Remarque, Erich Maria Remarque
5.0
Jau atkal kāds, kurš nezina, kurp iet, viņš nodomāja. To vajadzēja paredzēt. Allaž viens un tas pats. Naktīs viņi nezina, kur likties, un nākošajā rītā viņi pazūd, vēl iekams pagūsti pamosties. Tad viņi zina, kur iet. Mūžīgais, lētais izmisums, kas rodas līdz ar tumsu un pazūd līdz ar tumsu.
Stāsts par mīlestību, atriebību un sērām, par nebrīvi, brīvību un atbrīvošanos. Raupjš, skarbs, bet tik tīrs un izmisīgi tiešs. Kā neviens cits, Remarks iemieso vārdos šaurās Parīzes ielas īsi pirms 2. Pasaules kara, smacīgos, tumšos restorānus, kalvadosa smagumu glāzēs, metāla smārdu operāciju zālē un mirkļus, kad, līdz ar saules rietu, uz pāris stundām izmainās cilvēki. Spilgtie apraksti mijās ar varoņu pateikto un to, kas starp viņiem paliek karājoties gaisā. Tas viss apņem lasītāju kā smaga, necaurredzama migla, vienlaikus trāpot pa pareizajiem nervu galiem un ieurbjoties zem ādas līdz pat kaulam.
Stāsts par mīlestību, atriebību un sērām, par nebrīvi, brīvību un atbrīvošanos. Raupjš, skarbs, bet tik tīrs un izmisīgi tiešs. Kā neviens cits, Remarks iemieso vārdos šaurās Parīzes ielas īsi pirms 2. Pasaules kara, smacīgos, tumšos restorānus, kalvadosa smagumu glāzēs, metāla smārdu operāciju zālē un mirkļus, kad, līdz ar saules rietu, uz pāris stundām izmainās cilvēki. Spilgtie apraksti mijās ar varoņu pateikto un to, kas starp viņiem paliek karājoties gaisā. Tas viss apņem lasītāju kā smaga, necaurredzama migla, vienlaikus trāpot pa pareizajiem nervu galiem un ieurbjoties zem ādas līdz pat kaulam.