Scan barcode
A review by mazlietlotes
Es izskatījos laimīga by Anna Auziņa
5.0
Es biju jau lasījusi un jau dzirdējusi, un jau zināju, ka patiks. Krājums nepievīla.
Sašvīkāju gandrīz visus dzejoļus, un vietām pat (trīcosu sirdi, bailēs par tādu salkanību) sazīmēju sirsniņas (man šķiet, ka viņa par to nevīpsnātu, bet es palūdzu citai dzejniecei Annai, lai viņa to Annai pajautā, kad būs izdevība).
Man šķiet ļoti svarīgi, ka eksistē šāda dzeja. Mammu dzeja, tomēr ne par Mammu, bet par cilvēku. Anna Auziņa raksta par visām tām attiecībām, par kurām vajag uzrakstīt, bet citi nemāk.
Citēju:
*** (netīšām pasvītroju visu dzejoli)
Man tagad ir sunītis,
viņu sauc Nemiers, no rūgtās sugas (vēlāk būs bildīte arī).
Viņš brauc man azotē līdzi uz darbu,
viņš diemžēl seko man bērnistabā un vakaros prasās ārā.
Viņam nepietiek drusciņ tepat pie durvīm,
viņam vajag vējā un lietū.
Es zinu, tu uztraucies, bet mēs jau tikai pa apgaismotajām ielām,
un tik ilgi vien tālab, lai kārtīgi piekūst - tā mums visiem būs labāk.
Lai negaudo vēlāk pie guļamistabas durvīm, kuras tu rūpīgi aizver
viņam deguna priekšā.
***
Pavisam maigi šūpojas laipa
Rokas vieglītēm saskaras
Es viņus radīju
Bet es nezinu
Kas ar viņiem nav kārtībā
***
Mute ciet, taču iznāk pa nāsīm tavs vārds.
***
Kad es, naktī pārnākusi,
pieeju viņai sakārtot segu,
reizēm viņa klusējot
maigi glāsta man seju.
Viņa nesaka, ka es smirdu,
un neprasa, kur es biju,
tikai glāsta manu seju
maziem pirkstiņiem.
***
ēdiet zaķīši ātri
stūķējiet iekšā mudīgi
par plūdiem un dizantēriju
un ķīniešu ģimeni
un varbūt pat āfrika visa
stāv rindā pie grupiņas durvīm
un nezina ieejas kodu
(..)
ēdied bērniņi ņammājiet
mammītes maksā
***
bēdas brauc pa biroju laivā un dzied:
sumināti
mēs esam klāt
jūsu vecās bēdas jaunās skaņās
jūsu jaunās bēdas saņemiet mūs
***
caur ķirbju biezeņiem un saulstariņu tērpiem
caur sašvīkotām burtnīcām un lego karavīriem
ir princis izaudzis un saka:
mamma, man ir nemierīga sirds
***
divi vīrieši dziedāja virtuvē
es apbimbājos aiz prieka
ka viņu nakts vidū šitā dzied
itin kā ārā jau būtu diena
***
Un vēl te pieklātos veseli dzejoļi, bet es neesmu droša, kā tur ir. Ar tām autoru tiesībām. Nopērciet, lūdzu, paši un tad zīmējiet ar zīmuli sirsniņas pie dzejoļiem (Anna pajautās Annai, vai drīkst).
Sašvīkāju gandrīz visus dzejoļus, un vietām pat (trīcosu sirdi, bailēs par tādu salkanību) sazīmēju sirsniņas (man šķiet, ka viņa par to nevīpsnātu, bet es palūdzu citai dzejniecei Annai, lai viņa to Annai pajautā, kad būs izdevība).
Man šķiet ļoti svarīgi, ka eksistē šāda dzeja. Mammu dzeja, tomēr ne par Mammu, bet par cilvēku. Anna Auziņa raksta par visām tām attiecībām, par kurām vajag uzrakstīt, bet citi nemāk.
Citēju:
*** (netīšām pasvītroju visu dzejoli)
Man tagad ir sunītis,
viņu sauc Nemiers, no rūgtās sugas (vēlāk būs bildīte arī).
Viņš brauc man azotē līdzi uz darbu,
viņš diemžēl seko man bērnistabā un vakaros prasās ārā.
Viņam nepietiek drusciņ tepat pie durvīm,
viņam vajag vējā un lietū.
Es zinu, tu uztraucies, bet mēs jau tikai pa apgaismotajām ielām,
un tik ilgi vien tālab, lai kārtīgi piekūst - tā mums visiem būs labāk.
Lai negaudo vēlāk pie guļamistabas durvīm, kuras tu rūpīgi aizver
viņam deguna priekšā.
***
Pavisam maigi šūpojas laipa
Rokas vieglītēm saskaras
Es viņus radīju
Bet es nezinu
Kas ar viņiem nav kārtībā
***
Mute ciet, taču iznāk pa nāsīm tavs vārds.
***
Kad es, naktī pārnākusi,
pieeju viņai sakārtot segu,
reizēm viņa klusējot
maigi glāsta man seju.
Viņa nesaka, ka es smirdu,
un neprasa, kur es biju,
tikai glāsta manu seju
maziem pirkstiņiem.
***
ēdiet zaķīši ātri
stūķējiet iekšā mudīgi
par plūdiem un dizantēriju
un ķīniešu ģimeni
un varbūt pat āfrika visa
stāv rindā pie grupiņas durvīm
un nezina ieejas kodu
(..)
ēdied bērniņi ņammājiet
mammītes maksā
***
bēdas brauc pa biroju laivā un dzied:
sumināti
mēs esam klāt
jūsu vecās bēdas jaunās skaņās
jūsu jaunās bēdas saņemiet mūs
***
caur ķirbju biezeņiem un saulstariņu tērpiem
caur sašvīkotām burtnīcām un lego karavīriem
ir princis izaudzis un saka:
mamma, man ir nemierīga sirds
***
divi vīrieši dziedāja virtuvē
es apbimbājos aiz prieka
ka viņu nakts vidū šitā dzied
itin kā ārā jau būtu diena
***
Un vēl te pieklātos veseli dzejoļi, bet es neesmu droša, kā tur ir. Ar tām autoru tiesībām. Nopērciet, lūdzu, paši un tad zīmējiet ar zīmuli sirsniņas pie dzejoļiem (Anna pajautās Annai, vai drīkst).