A review by brice
Tas pats izmisums, tikai ar puķēm by Inga Pizāne

5.0

«Kā būtu, ja nebūtu.
Kā nebūtu, ja būtu.»

«Tas pats izmisums, tikai ar puķēm» šķita visintīmākais no Ingas dzejas krājumiem. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka brīžiem jutos, kā iekāpusi nepazīstamā naktsskapīša atvilktnē un rakņātos pa dzīvēm, kuras uz mani neattiecas (bet, ja mani aicina, kāpēc neiekāpt?), bet brīžiem, kā ielīmējusies senā ģimenes albumā, kas ož pēc ieskābušām atmiņām, tāpēc (ka) reti to vēdina.
Pārtraukšu meklēt vārdu plāksterus («Kamēr mēs meklējam, / mēs pazaudējam visvairāk») visām tām domām (un nedomām), kuras tramdīja mani, kamēr knābāju dzejrindas ārā no papīra (kaut kas jāatstāj vēstulei).
Absolūti lieliski un trāpīgi par būtisko un mazāk (bet) būtisko!