Scan barcode
A review by ievastrazdina
Stikla upe by Tommi Kinnunen
5.0
“Šajā ciemā, kur viss darināts no stikla. Viss vienlaikus griezīgs un trausls: šķīvji, piestas, naktspodiņi, ģimenes un dzīves.”
“Neticami, ka visos stikla traukos ir arī lauslas, pat vissmalkākajā kristālā.”
Trīs dienas, ko izstāsta trīs vienas ģimenes locekļi - garīgi atpalicis brālis Jusi, sēru pārņemtā Helmī un pret straumi plūstošā Railija. Visi trīs dzīvo zem viena jumta kādā nelielā Somijas ciemā pēckara periodā, kur jālāpa salauztas dzīves un jāceļ sagrautais. Viņi drīzāk nesaprot viens otru, kā saprot, tomēr vienmēr ir visi par vienu un neļauj citiem kāpt uz galvas. Ciemā katrs iedzīvotājs zina savu vietu, visam ir nemainīgs ritms un dzīve rit ciešā saskarē ar teju vienīgo iztikas nodrošinātāju - Stikla pūšanas fabriku. Katrs bērns ciemā zina, kas ir ķirbelis, šihta, pīpe un verkšteles un man šķita ārkārtīgi interesanti ielūkoties neticamajā stikla pūšanas procesā, centos to vizualizēt, taču, lai cik prasmīgi autors to aprakstījis - stikla pūšana man joprojām šķiet kā neticamas superspējas.
Lai gan grāmata ir trīs dienu romāns, lasot, guvu pilnīgu priekšstatu par varoņu dzīvi līdz šim un skaidri nolasījās raksturi un pārdzīvojumi. Un jau no pirmajām lapas pusēm jutu lielu empātiju pret katru no galvenajiem tēliem.
Romānā ir somu autoriem raksturigs pirmatnigums, atklātība, skaudrums un smeldze - kā tāds raupjš, bet ļoti silts un pamatīgs audums. Vēstījums ir rāms un sevī ievelkošs.
Autors skaisti izmanto stikla metaforas, lai parādītu cilvēka ievainojamību un trauslumu un pat katru galveno varoni spējis noraksturot ar vienu vārdu no stiklu pūšanas terminoloģijas.
Brīnišķīgs autora darbs. Esmu apburta. Ļoti skaista valoda, plūstoša kā upe -lasot man bija žēl, ka nebija vairāk laika, lai lasītu visu nepārtraukti un neiztraucētu upes plūdumu. Ļoti iesaku izlasīt.
“Neticami, ka visos stikla traukos ir arī lauslas, pat vissmalkākajā kristālā.”
Trīs dienas, ko izstāsta trīs vienas ģimenes locekļi - garīgi atpalicis brālis Jusi, sēru pārņemtā Helmī un pret straumi plūstošā Railija. Visi trīs dzīvo zem viena jumta kādā nelielā Somijas ciemā pēckara periodā, kur jālāpa salauztas dzīves un jāceļ sagrautais. Viņi drīzāk nesaprot viens otru, kā saprot, tomēr vienmēr ir visi par vienu un neļauj citiem kāpt uz galvas. Ciemā katrs iedzīvotājs zina savu vietu, visam ir nemainīgs ritms un dzīve rit ciešā saskarē ar teju vienīgo iztikas nodrošinātāju - Stikla pūšanas fabriku. Katrs bērns ciemā zina, kas ir ķirbelis, šihta, pīpe un verkšteles un man šķita ārkārtīgi interesanti ielūkoties neticamajā stikla pūšanas procesā, centos to vizualizēt, taču, lai cik prasmīgi autors to aprakstījis - stikla pūšana man joprojām šķiet kā neticamas superspējas.
Lai gan grāmata ir trīs dienu romāns, lasot, guvu pilnīgu priekšstatu par varoņu dzīvi līdz šim un skaidri nolasījās raksturi un pārdzīvojumi. Un jau no pirmajām lapas pusēm jutu lielu empātiju pret katru no galvenajiem tēliem.
Romānā ir somu autoriem raksturigs pirmatnigums, atklātība, skaudrums un smeldze - kā tāds raupjš, bet ļoti silts un pamatīgs audums. Vēstījums ir rāms un sevī ievelkošs.
Autors skaisti izmanto stikla metaforas, lai parādītu cilvēka ievainojamību un trauslumu un pat katru galveno varoni spējis noraksturot ar vienu vārdu no stiklu pūšanas terminoloģijas.
Brīnišķīgs autora darbs. Esmu apburta. Ļoti skaista valoda, plūstoša kā upe -lasot man bija žēl, ka nebija vairāk laika, lai lasītu visu nepārtraukti un neiztraucētu upes plūdumu. Ļoti iesaku izlasīt.