A review by brice
Rainītis by Daina Grūbe, Linda Šmite, Krista Jūlija Kreišmane

5.0

Rainītis ir ļoti īpaša grāmata. Tas atklājas jau pēc pirmajiem izlasītajiem vārdiem. Pirmajiem teikumiem. Pirmajiem rindkopu gubu mākoņiem, kuri kā satrakojušies ziloņi, smagiem soļiem bradā pāri prāta un neprāta robežām. Rainītis ir ļoti īpaša grāmata, jo spēj aizkustināt tik dziļi. Dziļi līdz kaulam. Tā, ka sāp. Tā, ka sāp tik ļoti, ka var likt plāksteri uz plākstera, lai dziedē, lai pāriet, bet nepāriet. Tik ļoti dziļi. Sāp. Rainītis ir ļoti īpaša grāmata, jo nestāsta par Rainīti vienu pašu. Tā stāsta par Mimi, Maricu. Zani, kura nekad nav dzirdējusi no Rainīša vārdu mamma. Rainītis ir ļoti īpaša grāmata, jo nestāsta par Rainīti vienu pašu. Tā stāsta par Uģi, Valteriņu, Vācieti, Zilgastanti, Urgu kaimiņieti. Un kur palika Aspazija, jūs jautāsiet? Aspazijas šajā grāmatā nav. Tāpēc, ka šī grāmata nav par to Rainīti. Lielo Raini, Vislielāko. Šī grāmata ir par Raineru. Astoņgadīgu cilvēkbērnu, kuram līdz cilvēkbērnam ir kā lietus lāšu piedzītām asfalta grambām līdz pārpasaulīgu vēju sabangotam okeānam. Tāpēc, ka Rainītis ir atšķirīgs, kaut gribētu būt tāds pats kā citi. Citi, kam ir tiesības uz pasakām, sapņiem, smiekliem, priekiem, niekiem, mammu, tēti. Īstiem. Muļķīgi īstiem. Kaut vai tikai aiz pienākuma. Bet nav. Rainītim no tā visa nav nekā. Itin nekā.

Vairāk par grāmatu var izlasīt blogā: https://gramatas.austra.lv/2019/07/09/linda-smite-rainitis/