A review by evadravina
Stikla upe by Tommi Kinnunen

4.0

Uzrakstītie vārdi viņam ir stiprāki par nekā runātie, jo cilvēks, pirms izzīmē tos uz papīra, domā un apsver. Runātie vārdi tiek palaisti no mutes kā sunim garāmejot pasviests kociņš.

Daudz lielākas pūles prasa kaut ko darīt, nevis nedarīt. Ir vieglāk palikt nekā aiziet, vienkāršāk klusēt nekā runāt.

Pats neauglīgākais pasaulē ir prātot par to, kur nekas nav padarāms. Visiem cilvēkiem notiek lietas, no kurām daļa ir labas un daļa nav. Ir velti prātot, kādi iemesli pie tām noved, jo to neviens nedz iepriekš zina, nedz pēc tam var mainīt. Tāpēc labāk ņemt dzīvi tādu, kāda tā nāk priekšā, izbaudīt arī sala dienas un neilgoties pēc tā laika, kāds prātā no bērnības vasarām. Nekā vairāk nevar no dzīves dabūt. Patstāvīgs ir tikai tas, kas ir šeit un pašlaik… Ārpus tiem ir tikai vārdos radīta pasaule, kurā jā ir precīzi tikpat iespējams kā nē.

Starp pagātnes un nākotnes cilvēkiem stāv trešie, kuri prot dzīvot vienu dienu reizē. Tie ir laimīgākie no ļaudīm.