Scan barcode
A review by ievastrazdina
No un Es by Delphine de Vigan, Delphine de Vigan, Inta Šmite
5.0
“Suņus var paņemt pie sevis uz mājām, bet ne bezpajumtniekus”
Lū - 13 gadus jauna meitene, kas nejauši iepazīstas ar 18 gadīgo bezpajumtnieci No un abu meiteņu starpā izveidojas īpaša saikne. Lū ir ļoti skumja meitene, kuras dzīvei ir skaista fasāde “šajā ģimenē viss ir lieliski”, taču patiesībā ģimenes laime turas mata galā. Lū mamma pēc ģimenes traģēdijas nespēj atveseļoties no depresijas, tēvs slepus raud vannas istabā, bet Lū ar savu netipiski augsto IQ dzīvo savā pasaulē un ilgojas pēc māmiņas mīlestības un jūtas vientuļa. No jau kopš dzimšanas dzīve nav lutinājusi - līdz meitene nonāk uz ielas. Mazās Lū sirds ir tik liela, ka viņa nolemj lūgt vecākus ņemt No savā paspārnē un dot iespēju atsperies jaunai dzīvei, Lū par pārsteigumu vecāki piekrīt. Šie notikumi kādu dzīvi salabos, bet kuru, to Jums būs jāizlasa pašiem.
Šķiet, ka Vigānai ir īpašas spējas ļoti emocionāli spēcīgi uzrakstīt par fiziski un emocionāli pamestiem bērniem un skaudri lasītājam izstāstīt, ko pieaugušie šādā veidā nodara bērniem.
Tāpat Vigāna nebaidās runāt par sabiedrībai neērtām tēmām - šeit par bezpajumtniekiem un to, ka sistēma ir tik ačgārna, ka pat tad, ja bez pajumtes nonākušie vēlas izrauties, atrast darbu - sistēma to padara teju neiespējamu, jo, piemēram, lai pieteiktos darbā, ir jānorāda dzīvesvieta un saprotams trešā kaste patiltē nederēs.
Un visbeidzot pats svarīgākais par ko runā autore - kā tas iespējams, ka cilvēki nonāk uz ielas?
Mēs automātiski pieņemam, ka bezpajumtnieki ir dzērāji un atkarīgie, taču ne jau vienmēr tā ir bijis - iemesli nonākšanai uz ielas ir tik dažādi, taču iela pret visiem izturas vienādi un līdz ar to šie cilvēki kļūst neatšķirami. Visšausmīgāk, kad uz ielas nokļūst bērni un viņi tur nokļūst, pie tam vienā acu mirklī, arī bērni no ģimenēm, kur šķietami viss ir labi. Tikai viena izvēle, tikai pēdējais piliens pilnā traukā - un bērns var izvēlēties aiziet. Biedējoši. Un jau atkal Vigāna liek domāt par bērniem un to kā viņu izvēles atkarīgas no tā ko mēs ģimenē viņiem iedosim.
Stāsts nav tik laimīgs kā gribētos un pēdējās lapas puses ļoti smeldza, taču šī ir ļoti lasīšanas vērta.
Lū - 13 gadus jauna meitene, kas nejauši iepazīstas ar 18 gadīgo bezpajumtnieci No un abu meiteņu starpā izveidojas īpaša saikne. Lū ir ļoti skumja meitene, kuras dzīvei ir skaista fasāde “šajā ģimenē viss ir lieliski”, taču patiesībā ģimenes laime turas mata galā. Lū mamma pēc ģimenes traģēdijas nespēj atveseļoties no depresijas, tēvs slepus raud vannas istabā, bet Lū ar savu netipiski augsto IQ dzīvo savā pasaulē un ilgojas pēc māmiņas mīlestības un jūtas vientuļa. No jau kopš dzimšanas dzīve nav lutinājusi - līdz meitene nonāk uz ielas. Mazās Lū sirds ir tik liela, ka viņa nolemj lūgt vecākus ņemt No savā paspārnē un dot iespēju atsperies jaunai dzīvei, Lū par pārsteigumu vecāki piekrīt. Šie notikumi kādu dzīvi salabos, bet kuru, to Jums būs jāizlasa pašiem.
Šķiet, ka Vigānai ir īpašas spējas ļoti emocionāli spēcīgi uzrakstīt par fiziski un emocionāli pamestiem bērniem un skaudri lasītājam izstāstīt, ko pieaugušie šādā veidā nodara bērniem.
Tāpat Vigāna nebaidās runāt par sabiedrībai neērtām tēmām - šeit par bezpajumtniekiem un to, ka sistēma ir tik ačgārna, ka pat tad, ja bez pajumtes nonākušie vēlas izrauties, atrast darbu - sistēma to padara teju neiespējamu, jo, piemēram, lai pieteiktos darbā, ir jānorāda dzīvesvieta un saprotams trešā kaste patiltē nederēs.
Un visbeidzot pats svarīgākais par ko runā autore - kā tas iespējams, ka cilvēki nonāk uz ielas?
Mēs automātiski pieņemam, ka bezpajumtnieki ir dzērāji un atkarīgie, taču ne jau vienmēr tā ir bijis - iemesli nonākšanai uz ielas ir tik dažādi, taču iela pret visiem izturas vienādi un līdz ar to šie cilvēki kļūst neatšķirami. Visšausmīgāk, kad uz ielas nokļūst bērni un viņi tur nokļūst, pie tam vienā acu mirklī, arī bērni no ģimenēm, kur šķietami viss ir labi. Tikai viena izvēle, tikai pēdējais piliens pilnā traukā - un bērns var izvēlēties aiziet. Biedējoši. Un jau atkal Vigāna liek domāt par bērniem un to kā viņu izvēles atkarīgas no tā ko mēs ģimenē viņiem iedosim.
Stāsts nav tik laimīgs kā gribētos un pēdējās lapas puses ļoti smeldza, taču šī ir ļoti lasīšanas vērta.