Scan barcode
A review by tvert_mirkli
Tas pats izmisums, tikai ar puķēm by Inga Pizāne
5.0
"Mēness iegūlies debesu dīvānā.
Sals pieņemas spēkā.
Gars, cerams arī.
Kas paliks pēc mums?
Dzeja un starojums?
Gurkst sniegs zem kājām, tātad esmu.
Un eju uz priekšu, un skatos uz tiem, kuri
man pa priekšu ir gājuši.
Es esmu te bijusi, es esmu te bijis-
kliedz uzraksti uz drūpošiem apmetumiem -
visi tik ļoti vēlas būt bijuši.
Saule atbrīvo jumtus no sniega.
Vārdi sadodas rokās ar klusumu,
lai turpinātos.
Kas paliks pēc mums?
Vieta citiem?"
Ingas Pizānes dzejoļu krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" ir tik trauslas un baudāmas dzejas rindu piepildīta, saldsērīgas noskaņas un lieliskas pēcgaršas caurstrāvota, ka ne vienā brīdī nav vēlmes izlasīt visu uzreiz. Ir spilgta vajadzība sadalīt lasījuma piedzīvojumu mazos (tiešām mazos) gabaliņos, lai paildzinātu baudas mirkli. Un rast mirkli sev un šai grāmatai... No rīta pie kafijas krūzes, kamēr visi mājās vēl guļ. Vai vakarā, kad visi jau saldi guļ. Vai varbūt rast mirkli dienas skrējienā, lai saprastu, ka vienam dzejolim laiks jau var atrasties... un tad, ar prātā dejojošu prieka liesmiņu, traukties tālāk darbā un rutīnā...
Un kā ir tev? Ir vēlme atsākt lasīt dzeju? Tad šī būs īstā grāmata, lai to darītu... Un ja vēl izdosies (kā man) baudīt @inga.pizane dzejas lasījumu dzīvajā, tad iemīlēšanās dzejā ir 100% garantēta.
Sals pieņemas spēkā.
Gars, cerams arī.
Kas paliks pēc mums?
Dzeja un starojums?
Gurkst sniegs zem kājām, tātad esmu.
Un eju uz priekšu, un skatos uz tiem, kuri
man pa priekšu ir gājuši.
Es esmu te bijusi, es esmu te bijis-
kliedz uzraksti uz drūpošiem apmetumiem -
visi tik ļoti vēlas būt bijuši.
Saule atbrīvo jumtus no sniega.
Vārdi sadodas rokās ar klusumu,
lai turpinātos.
Kas paliks pēc mums?
Vieta citiem?"
Ingas Pizānes dzejoļu krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" ir tik trauslas un baudāmas dzejas rindu piepildīta, saldsērīgas noskaņas un lieliskas pēcgaršas caurstrāvota, ka ne vienā brīdī nav vēlmes izlasīt visu uzreiz. Ir spilgta vajadzība sadalīt lasījuma piedzīvojumu mazos (tiešām mazos) gabaliņos, lai paildzinātu baudas mirkli. Un rast mirkli sev un šai grāmatai... No rīta pie kafijas krūzes, kamēr visi mājās vēl guļ. Vai vakarā, kad visi jau saldi guļ. Vai varbūt rast mirkli dienas skrējienā, lai saprastu, ka vienam dzejolim laiks jau var atrasties... un tad, ar prātā dejojošu prieka liesmiņu, traukties tālāk darbā un rutīnā...
Un kā ir tev? Ir vēlme atsākt lasīt dzeju? Tad šī būs īstā grāmata, lai to darītu... Un ja vēl izdosies (kā man) baudīt @inga.pizane dzejas lasījumu dzīvajā, tad iemīlēšanās dzejā ir 100% garantēta.