Scan barcode
A review by ievastrazdina
Romanovu imperatore by C.W. Gortner
4.0
Dānijas princese Minnija sapņo apprecēties aiz mīlestības, kas gandrīz izdodas, tomēr izredzētais Krievijas cara dēls Nikolajs iet bojā un viņa brālis – Aleksandrs III Romanovs brālim apsola apprecēt Minniju. Ne tā kā Minnija to bija iztēlojusies, tomēr viņa ieprecas cariskajā ģimenē un viņai ir lemts kļūt par pēdējā cara Nikolaja II Romanova māti - Mariju Fjodorovnu.
Lai gan Krievijā valda cars, šis stāsts jau atkal ir par sievietes ietekmi, spēju skatīties uz lietām kopumā un iegrozīt vīra tēva, vīra vai dēla domas pareizā gultnē. Nereti ar, bet tikpat bieži – bez panākumiem.
Autors stāsta par sadzīvi cariskajā Krievijā, par cara ģimenes likstām un prieka brīžiem, par galma intrigām, izvirtībām (kas jāatzīst nobāl uz Katrīnas I laiku par ko uzzinājām grāmatā “Pētera imperatore”, tomēr tāpat bija ko pabrīnīties) un starpvalstu diplomātiskajām attiecībām. Par Krievijas impērijas sabrukšanu un nu bijušās imperatores centieniem līdz pat pēdējam brīdim saturēt kopā ģimeni un saglabāt pašcieņu, lai gan uz beigām šie pūliņi līdzinājās ūdens nešanai divās saujās, kur tas nepielūdzams aizplūst.
Šo grāmatu lasīju ar lielu interesei, jo kaut kā tā sanācis, ka atmiņā spilgti nosēdies cariskās Krievijas “zelta laiks”, bet par tā norietu lasīts bija maz. Vecos cara laikus un jaunos boļševiku laikus nosacīti nošķir 1905.gada revolūcija, tomēr, kādi notikumi risinājās laikā, kad boļševiki līdzās pastāvēja ar caru, kā bija iespējams, ka cariskā Krievija padodas boļševiku prasībām, kas notika ar ietekmīgo Romānovu dzimtu un kāda loma tur bija apdziedātajam Rasputinam – to visu uzzināju no šī stāsta.
Caur lappusēm ļoti varēja just, ka autors nopietni pētījis laiku par kuru raksta līdz pat detaļām, lai vidi atainotu iespējami ticamāku. Negaidiet no šīs grāmatas brutālo un nežēlīgo Sabuļaskaites “Pētera imperatori”, jo šis ir cits laiks un šis ir arī cits autora rokraksts, tomēr iesaku šo izlasīt – labs, izglītojošs vēsturisks romāns.
Interesanti, ka šajā stāstā nejūtu līdzi nevienam varonim – bija interesanti, bet kaut kādu iemeslu dēļ nespēju izjust īpašu empātiju pret cariskās ģimenes ciešanām un just līdzi viņu nestundās.
4,2⭐️
Lai gan Krievijā valda cars, šis stāsts jau atkal ir par sievietes ietekmi, spēju skatīties uz lietām kopumā un iegrozīt vīra tēva, vīra vai dēla domas pareizā gultnē. Nereti ar, bet tikpat bieži – bez panākumiem.
Autors stāsta par sadzīvi cariskajā Krievijā, par cara ģimenes likstām un prieka brīžiem, par galma intrigām, izvirtībām (kas jāatzīst nobāl uz Katrīnas I laiku par ko uzzinājām grāmatā “Pētera imperatore”, tomēr tāpat bija ko pabrīnīties) un starpvalstu diplomātiskajām attiecībām. Par Krievijas impērijas sabrukšanu un nu bijušās imperatores centieniem līdz pat pēdējam brīdim saturēt kopā ģimeni un saglabāt pašcieņu, lai gan uz beigām šie pūliņi līdzinājās ūdens nešanai divās saujās, kur tas nepielūdzams aizplūst.
Šo grāmatu lasīju ar lielu interesei, jo kaut kā tā sanācis, ka atmiņā spilgti nosēdies cariskās Krievijas “zelta laiks”, bet par tā norietu lasīts bija maz. Vecos cara laikus un jaunos boļševiku laikus nosacīti nošķir 1905.gada revolūcija, tomēr, kādi notikumi risinājās laikā, kad boļševiki līdzās pastāvēja ar caru, kā bija iespējams, ka cariskā Krievija padodas boļševiku prasībām, kas notika ar ietekmīgo Romānovu dzimtu un kāda loma tur bija apdziedātajam Rasputinam – to visu uzzināju no šī stāsta.
Caur lappusēm ļoti varēja just, ka autors nopietni pētījis laiku par kuru raksta līdz pat detaļām, lai vidi atainotu iespējami ticamāku. Negaidiet no šīs grāmatas brutālo un nežēlīgo Sabuļaskaites “Pētera imperatori”, jo šis ir cits laiks un šis ir arī cits autora rokraksts, tomēr iesaku šo izlasīt – labs, izglītojošs vēsturisks romāns.
Interesanti, ka šajā stāstā nejūtu līdzi nevienam varonim – bija interesanti, bet kaut kādu iemeslu dēļ nespēju izjust īpašu empātiju pret cariskās ģimenes ciešanām un just līdzi viņu nestundās.
4,2⭐️