Take a photo of a barcode or cover
wrongwayhome 's review for:
Red Sparrow
by Jason Matthews
Tik ļoti gribējās, lai sanāktu 5/5, tomēr tas pretējo pušu spiegu mīlas stāsts labas sižeta līnijas vietā ir pārvērties par tādu kā piekto riteni. Kamēr tas nedominē, tikmēr Red Sparrow ir lielisks detalizēts spiegu trilleris.
Man personīgi nepatika tas, kā gandrīz visi Spēlē iesaistītie nemitīgi uzsvēra - jūtas nedrīkst ņemt virsroku, jo likmes ir pārāk lielas, taču pašos atbildīgākajos brīžos principi tiek atmesti - lai jau Neits skrien un paskatās tomēr uz Dominiku, galu galā viņi takš viens otram nav tukša vieta. Tas nekas, ka tas notiek tādos brīžos, kad viņa atrašanās tajās pašās vietās, kur ir Dominika/Sarkanais Zvirbulis, visas smalkās konspirācijas vienkārši noskalo podā (OK, romānā tā nenotiek, jo nez kāpēc pretinieks tajā brīdī snauž). Karoč, šī sizēta līnija diezgan neizdevusies.
Forši ir tas, ka aģenti ēd. Viņi galu galā ir dzīvas būtnes. Taču tās ēdienu receptes kattras nodaļas beigās vairāk iederējās 2000jos, nevis 2010jos.
Ech, ja tik ļoti gribas iekļaut romānā krievu valodu, tad tomēr derētu pēc tam arī krievam to izlasīt un izrediģēt. Bieži tie teksti bezmaz Švarcenegera kokainum līmenī. Īpatnējs moments - Dominika redz cilvēku auras. Sākumā uz to tika likts liels uzsvars, varbūt nevajadzēja tik traki, jo tas sāka vilkt uz urbāno fantāziju. Taču jau pieauguša spiega gaitās šis moments tika lietots saprāta robežās un auras autors izmantoja tikai cilvēka noskaņojuma/nodomu noteikšanai.
Vēl viens mīnuss - specifiskie saīsinājumi. Tā kā paredzamā auditorija diez vai ir specdienestu darbinieki, tad tomēr derēja atšifrējumi daudziem īpatnējiem saīsinājumiem, kas nav vienkārši abreviatūras, kuras tomēr var atrast tīklā, ja zin, kas ir meklētājs. Tas attiecas galvenokārt uz aģentu žargonu, kuru pat filmās nav nācies sastapt.
Pārējā laikā, kad nebija šie minētie facepalm brīži un iepriekšējos biju aizmirsis, tad sāka likties, ka šis ir perfekts spiegu gabals. Ceru, ka nākošie triloģijas romāni paliek labāki. To es tūlīt pārbaudīšu.
Man personīgi nepatika tas, kā gandrīz visi Spēlē iesaistītie nemitīgi uzsvēra - jūtas nedrīkst ņemt virsroku, jo likmes ir pārāk lielas, taču pašos atbildīgākajos brīžos principi tiek atmesti - lai jau Neits skrien un paskatās tomēr uz Dominiku, galu galā viņi takš viens otram nav tukša vieta. Tas nekas, ka tas notiek tādos brīžos, kad viņa atrašanās tajās pašās vietās, kur ir Dominika/Sarkanais Zvirbulis, visas smalkās konspirācijas vienkārši noskalo podā (OK, romānā tā nenotiek, jo nez kāpēc pretinieks tajā brīdī snauž). Karoč, šī sizēta līnija diezgan neizdevusies.
Forši ir tas, ka aģenti ēd. Viņi galu galā ir dzīvas būtnes. Taču tās ēdienu receptes kattras nodaļas beigās vairāk iederējās 2000jos, nevis 2010jos.
Ech, ja tik ļoti gribas iekļaut romānā krievu valodu, tad tomēr derētu pēc tam arī krievam to izlasīt un izrediģēt. Bieži tie teksti bezmaz Švarcenegera kokainum līmenī. Īpatnējs moments - Dominika redz cilvēku auras. Sākumā uz to tika likts liels uzsvars, varbūt nevajadzēja tik traki, jo tas sāka vilkt uz urbāno fantāziju. Taču jau pieauguša spiega gaitās šis moments tika lietots saprāta robežās un auras autors izmantoja tikai cilvēka noskaņojuma/nodomu noteikšanai.
Vēl viens mīnuss - specifiskie saīsinājumi. Tā kā paredzamā auditorija diez vai ir specdienestu darbinieki, tad tomēr derēja atšifrējumi daudziem īpatnējiem saīsinājumiem, kas nav vienkārši abreviatūras, kuras tomēr var atrast tīklā, ja zin, kas ir meklētājs. Tas attiecas galvenokārt uz aģentu žargonu, kuru pat filmās nav nācies sastapt.
Pārējā laikā, kad nebija šie minētie facepalm brīži un iepriekšējos biju aizmirsis, tad sāka likties, ka šis ir perfekts spiegu gabals. Ceru, ka nākošie triloģijas romāni paliek labāki. To es tūlīt pārbaudīšu.