Take a photo of a barcode or cover
A review by ievastrazdina
… tomēr teikt dzīvei jā. Psihologs pārdzīvo koncentrācijas nometni by Viktor E. Frankl
4.0
“Cilvēkam koncentrācijas nometnē var atņemt visu, izņemot vienu - cilvēka brīvību izvēlēties, kā attiekties pret dotajiem apstākļiem.”
Viktors E.Frankls piedzīvojis un izdzīvojis holokaustu. 1943.gadā Frankls tika nosūtīts uz pirmo koncentrācijas nometni, kur tika izšķirts no savas nepilnu gadu atpakaļ apņemtās sievas, vecākiem un brāļa. Frankls dažādās koncentrācijas nometnēs pavadīja trīs gadus. Tomēr, lai gan šī grāmata sniedz ieskatu atsevišķos šausminošajos notikumos, atspoguļo autora pieredzi nometnēs – šī vairāk ir grāmata par autora novērojumiem savā un savu biedru iekšējā pasaulē. Būtībā autors mēģina skaidrot, kādēļ daļai nometnēs ieslodzīto bija cerība izdzīvot un, kādēļ, daļai šāda cerība neeksistēja no brīža, kad ieslodzītais nokļuva nometnē vai tika zaudēta laika gaitā. Un es šeit nerunāju par tiem, kurus uzreiz kā “nederīgu darba spēku” nosūtīja uz gāzes kamerām bez mazākās iespējas pretoties uzspiestajam liktenim, bet par tiem ieslodzītajiem, kas “izturēja pirmo atlasi” kā darbam derīgi un kuriem bija iespēja eksistēt.
Autors grāmatā skaidro, kā bija iespējams meklēt jēgu bezjēdzībā, uzturēt cerību bezcerībā un kā bija iespējams tomēr teikt dzīvei JĀ.
Grāmata vairāk ar psiholoģijas ievirzi - mazāk autora pieredze pārdzīvojot laiku koncentrācijas nometnēs. Autors vēl pirms ieslodzīšanas koncentrācijas nometnēs bija uzsācis darbu kā psihiatrs un pēc atbrīvošanas kļuva par vienu no pazīstamākajiem psihiatriem pasaulē. Lasīju ar interesi, jo savā ziņā līdzīgu grāmatu noklausījos gadu atpakaļ - Edith Eger “The choice” jeb latviski “Izvēle”, ko kuru katru brīdi @zvaigzne_abc izdos latviešu valodā. Šīs grāmatas rakstīšanai autore guva iedvesmu tieši pēc Frankla grāmatas izlasīšanas, taču savā grāmatā autore (kas, starpcitu, arī kļuva par psihiatri) koncentrējas uz atlabšanu pēc atbrīvošanas, kas ir ārkārtīgi ilgs un smags ceļš uz dvēseles sadziedēšanu – par izvēli būt sagrautam vai izvēlēties dzīvot tālāk. Noteikti iesaku izlasīt gan “Izvēle”.
Viktors E.Frankls piedzīvojis un izdzīvojis holokaustu. 1943.gadā Frankls tika nosūtīts uz pirmo koncentrācijas nometni, kur tika izšķirts no savas nepilnu gadu atpakaļ apņemtās sievas, vecākiem un brāļa. Frankls dažādās koncentrācijas nometnēs pavadīja trīs gadus. Tomēr, lai gan šī grāmata sniedz ieskatu atsevišķos šausminošajos notikumos, atspoguļo autora pieredzi nometnēs – šī vairāk ir grāmata par autora novērojumiem savā un savu biedru iekšējā pasaulē. Būtībā autors mēģina skaidrot, kādēļ daļai nometnēs ieslodzīto bija cerība izdzīvot un, kādēļ, daļai šāda cerība neeksistēja no brīža, kad ieslodzītais nokļuva nometnē vai tika zaudēta laika gaitā. Un es šeit nerunāju par tiem, kurus uzreiz kā “nederīgu darba spēku” nosūtīja uz gāzes kamerām bez mazākās iespējas pretoties uzspiestajam liktenim, bet par tiem ieslodzītajiem, kas “izturēja pirmo atlasi” kā darbam derīgi un kuriem bija iespēja eksistēt.
Autors grāmatā skaidro, kā bija iespējams meklēt jēgu bezjēdzībā, uzturēt cerību bezcerībā un kā bija iespējams tomēr teikt dzīvei JĀ.
Grāmata vairāk ar psiholoģijas ievirzi - mazāk autora pieredze pārdzīvojot laiku koncentrācijas nometnēs. Autors vēl pirms ieslodzīšanas koncentrācijas nometnēs bija uzsācis darbu kā psihiatrs un pēc atbrīvošanas kļuva par vienu no pazīstamākajiem psihiatriem pasaulē. Lasīju ar interesi, jo savā ziņā līdzīgu grāmatu noklausījos gadu atpakaļ - Edith Eger “The choice” jeb latviski “Izvēle”, ko kuru katru brīdi @zvaigzne_abc izdos latviešu valodā. Šīs grāmatas rakstīšanai autore guva iedvesmu tieši pēc Frankla grāmatas izlasīšanas, taču savā grāmatā autore (kas, starpcitu, arī kļuva par psihiatri) koncentrējas uz atlabšanu pēc atbrīvošanas, kas ir ārkārtīgi ilgs un smags ceļš uz dvēseles sadziedēšanu – par izvēli būt sagrautam vai izvēlēties dzīvot tālāk. Noteikti iesaku izlasīt gan “Izvēle”.