Scan barcode
beloxi's review against another edition
challenging
dark
emotional
informative
reflective
sad
medium-paced
4.0
ievastrazdina's review against another edition
4.0
Zviedrija bija viena no retajām Eiropas valstīm, kas II Pasaules karā palika neitrāla un kur nenorisinājās kara darbība, tomēr arī zviedriem šis bija satraukumu pilns laika posms, jo ne dienu nepameta sajūta – tūliņ viss, kas notiek aiz robežām – notiks arī pie viņiem.
Par šīm sajūtām Astrīda Lindgrēne rakstīja savas Kara dienasgrāmatas. II Pasaules kara laikā Lindgrēne vēl nebija pazīstama bērnu grāmatu autore, taču jau sapņoja par tādu kļūt un tieši šajā laikā sarakstīja “Pepiju Garzeķi”, kuru gan sākumā ne visai atzinīgi novērtēja potenciālie izdevēji.
Dienasgrāmatā autore galvenokārt raksta par to, kā viņa jūtas – par savām bailēm, par mokošo neziņu, par līdzcietību pret nežēlīgi apkautajiem kaimiņiem Somijā, par iznicinātajiem ebrejiem Eiropas koncentrācijas un nāves nometņu tīklos, par represētajiem baltiešiem. Tomēr, lai gan pasaulē notiek prātam neaptveramais, Zviedrijā sadzīves apstākļi ir labi, pat teicami. Astrīdas ģimene dzīvo pārticīgi un viņa savā dienasgrāmatā dalās ar savu ikdienu. Autore gan ik pa laikam piemin, ka viņai ir jocīga sajūta dzīvot tik pārtikušai, zinot, kāds posts valda Eiropā, tomēr, manuprāt, viņa tajā laikā pat nespēja iedomāties to patieso apmēru.
Dienasgrāmatā daudz pieminētas citur saklausītas krievu zvērības, iekarojot svešas zemes un jaušamas autores bailes nokļūt Krievijas pakļautībā.
Autore arī stāsta, kā mainās viņas sajūtas par karu – cik lielas bija bailes no nezināmā kara sākumā un cik ātri cilvēki pierod pie kara, pat kļūst apātiski vienaldzīgi par iespējamu iebrukumu. Un vai ar mums jau atkal nav noticis līdzīgi? Cik ļoti mēs trīcējām Krievijas kara Ukrainā sākumā un kādas sajūtas mūs pārņem šobrīd?
Dienasgrāmatu autore papildināja ar avīžu izgriezumiem, vēstulēm, kas ir iekļauti arī šajā grāmatā. Visi papildus materiāli ir zviedru valodā un man bija lieki. Citādi, ja lasītājs pārzina zviedru valodu, tad šis varētu būt interesants papildus izpētes materiāls. Iespējams, ka ir nosacījums – dienasgrāmatu drīkst tulkotu izdot tikai visu kopumā, taču, ja nē – grāmata neko daudz nebūtu pazaudējusi, ja būtu tikai teksts.
Kopumā bija interesanti “ieraudzīt” II Pasaules karu no cita skatu punkta.
Par šīm sajūtām Astrīda Lindgrēne rakstīja savas Kara dienasgrāmatas. II Pasaules kara laikā Lindgrēne vēl nebija pazīstama bērnu grāmatu autore, taču jau sapņoja par tādu kļūt un tieši šajā laikā sarakstīja “Pepiju Garzeķi”, kuru gan sākumā ne visai atzinīgi novērtēja potenciālie izdevēji.
Dienasgrāmatā autore galvenokārt raksta par to, kā viņa jūtas – par savām bailēm, par mokošo neziņu, par līdzcietību pret nežēlīgi apkautajiem kaimiņiem Somijā, par iznicinātajiem ebrejiem Eiropas koncentrācijas un nāves nometņu tīklos, par represētajiem baltiešiem. Tomēr, lai gan pasaulē notiek prātam neaptveramais, Zviedrijā sadzīves apstākļi ir labi, pat teicami. Astrīdas ģimene dzīvo pārticīgi un viņa savā dienasgrāmatā dalās ar savu ikdienu. Autore gan ik pa laikam piemin, ka viņai ir jocīga sajūta dzīvot tik pārtikušai, zinot, kāds posts valda Eiropā, tomēr, manuprāt, viņa tajā laikā pat nespēja iedomāties to patieso apmēru.
Dienasgrāmatā daudz pieminētas citur saklausītas krievu zvērības, iekarojot svešas zemes un jaušamas autores bailes nokļūt Krievijas pakļautībā.
Autore arī stāsta, kā mainās viņas sajūtas par karu – cik lielas bija bailes no nezināmā kara sākumā un cik ātri cilvēki pierod pie kara, pat kļūst apātiski vienaldzīgi par iespējamu iebrukumu. Un vai ar mums jau atkal nav noticis līdzīgi? Cik ļoti mēs trīcējām Krievijas kara Ukrainā sākumā un kādas sajūtas mūs pārņem šobrīd?
Dienasgrāmatu autore papildināja ar avīžu izgriezumiem, vēstulēm, kas ir iekļauti arī šajā grāmatā. Visi papildus materiāli ir zviedru valodā un man bija lieki. Citādi, ja lasītājs pārzina zviedru valodu, tad šis varētu būt interesants papildus izpētes materiāls. Iespējams, ka ir nosacījums – dienasgrāmatu drīkst tulkotu izdot tikai visu kopumā, taču, ja nē – grāmata neko daudz nebūtu pazaudējusi, ja būtu tikai teksts.
Kopumā bija interesanti “ieraudzīt” II Pasaules karu no cita skatu punkta.
coulcou's review against another edition
5.0
Jeder sollte dieses Buch lesen. Ein großartiges Werk einer großartigen Frau.
readacorn's review against another edition
3.0
3,5
Ob man es glaubt oder nicht, es handelt sich hier um mein erstes Buch von Astrid Lindgren. Die Kinderbücher haben mich selbst als Kind nicht interessiert. Allerdings mag ich einige ihrer Zitate und finde sie als Mensch sehr sympathisch. Das kommt auch im vorliegenden Werk durch. Ein interessanter Einblick in die schwedische Perspektive auf das Kriegsgeschehen, das mir aber stellenweise für heutige Leser etwas zu detailliert war. Wer sich diese Details, wie z.B regelmäßige Zeitungsartikel, wünscht hat das richtige Buch gefunden.
Ob man es glaubt oder nicht, es handelt sich hier um mein erstes Buch von Astrid Lindgren. Die Kinderbücher haben mich selbst als Kind nicht interessiert. Allerdings mag ich einige ihrer Zitate und finde sie als Mensch sehr sympathisch. Das kommt auch im vorliegenden Werk durch. Ein interessanter Einblick in die schwedische Perspektive auf das Kriegsgeschehen, das mir aber stellenweise für heutige Leser etwas zu detailliert war. Wer sich diese Details, wie z.B regelmäßige Zeitungsartikel, wünscht hat das richtige Buch gefunden.
fantasyfreak98's review against another edition
informative
reflective
fast-paced
5.0
Content Warnings
Moderate: War