Reviews

This book is a recent publication of Viktor Frankl’s long lost lectures that he had delivered months after he was freed from the Nazi death camps. Though it’s similar in nature to his ‘Man’s Search for Meaning’ thesis, it is a much more raw account of his reflections from the experience of the holocaust. One of the main contrasts is his frustration with the Austrian people’s indifference to the holocaust and their dismissal by saying “we weren’t aware these horrors were happening.” Frankl confronts his audience on this evident self-deception and invites them to a sense of guilt and responsibility. It is remarkable that though being the victim of this heinous crime, he first and foremost holds himself to account reminiscent of a feeling of “survivor’s guilt.” A definite must-read.

ievastrazdina's review against another edition

Go to review page

4.0

“Cilvēkam koncentrācijas nometnē var atņemt visu, izņemot vienu - cilvēka brīvību izvēlēties, kā attiekties pret dotajiem apstākļiem.”

Viktors E.Frankls piedzīvojis un izdzīvojis holokaustu. 1943.gadā Frankls tika nosūtīts uz pirmo koncentrācijas nometni, kur tika izšķirts no savas nepilnu gadu atpakaļ apņemtās sievas, vecākiem un brāļa. Frankls dažādās koncentrācijas nometnēs pavadīja trīs gadus. Tomēr, lai gan šī grāmata sniedz ieskatu atsevišķos šausminošajos notikumos, atspoguļo autora pieredzi nometnēs – šī vairāk ir grāmata par autora novērojumiem savā un savu biedru iekšējā pasaulē. Būtībā autors mēģina skaidrot, kādēļ daļai nometnēs ieslodzīto bija cerība izdzīvot un, kādēļ, daļai šāda cerība neeksistēja no brīža, kad ieslodzītais nokļuva nometnē vai tika zaudēta laika gaitā. Un es šeit nerunāju par tiem, kurus uzreiz kā “nederīgu darba spēku” nosūtīja uz gāzes kamerām bez mazākās iespējas pretoties uzspiestajam liktenim, bet par tiem ieslodzītajiem, kas “izturēja pirmo atlasi” kā darbam derīgi un kuriem bija iespēja eksistēt.

Autors grāmatā skaidro, kā bija iespējams meklēt jēgu bezjēdzībā, uzturēt cerību bezcerībā un kā bija iespējams tomēr teikt dzīvei JĀ.

Grāmata vairāk ar psiholoģijas ievirzi - mazāk autora pieredze pārdzīvojot laiku koncentrācijas nometnēs. Autors vēl pirms ieslodzīšanas koncentrācijas nometnēs bija uzsācis darbu kā psihiatrs un pēc atbrīvošanas kļuva par vienu no pazīstamākajiem psihiatriem pasaulē. Lasīju ar interesi, jo savā ziņā līdzīgu grāmatu noklausījos gadu atpakaļ - Edith Eger “The choice” jeb latviski “Izvēle”, ko kuru katru brīdi @zvaigzne_abc izdos latviešu valodā. Šīs grāmatas rakstīšanai autore guva iedvesmu tieši pēc Frankla grāmatas izlasīšanas, taču savā grāmatā autore (kas, starpcitu, arī kļuva par psihiatri) koncentrējas uz atlabšanu pēc atbrīvošanas, kas ir ārkārtīgi ilgs un smags ceļš uz dvēseles sadziedēšanu – par izvēli būt sagrautam vai izvēlēties dzīvot tālāk. Noteikti iesaku izlasīt gan “Izvēle”.

kathrinpassig's review against another edition

Go to review page

3.0

Zweitlektüre, das erste Mal war vor dreißig Jahren oder so. Gelesen wegen einer Frage, die ich beim Lesen von Jean Amérys Bericht über seine KZ-Erfahrungen hatte, ich glaube aber, ich hatte bei der Leseentscheidung eigentlich Bruno Bettelheims "Erziehung zum Überleben" in Erinnerung, das ich jetzt also auch noch mal lesen muss. Nebenproblem: Frankl schreibt über sehr persönliche Erfahrungen als "du", "wir" oder "man", als seien sie ganz allgemeine. Aber es geht viel um die Wichtigkeit der eigenen Einstellung und den Sinn des Leidens, und wenn ich ein Buch über KZs lese und dann (auch nur stellenweise) denke "dann hat es ja doch alles einen Sinn gehabt", stimmt was nicht.

jarydsage's review against another edition

Go to review page

challenging emotional hopeful informative inspiring reflective medium-paced

4.0

More...