Scan barcode
ievastrazdina's review
5.0
Ingai Pizānei atzinos, ka manas attiecības ar dzeju vedojušās lielā mērā pateicoties Ingai. Man ārkārtīgi patika abi pirmie Ingas dzejas krājumi, tādēļ biju sajūsmā, ka drīzumā Inga izdos jau trešo dzejas krājumu un es jums saku – tas ir brīnišķīgs!
“Tas pats izmisums, tikai ar puķēm” iekļautie dzejoļi ir, iespējams, vēl dziļāki, nobriedušāki – tāds smaržīgs, tikko no mitras rudens zemes pacelts ābols.
Atkailinošas, atklātas dzejas rindas par sevi tur iekšā – par izmisumu, par melanholiju, ilgām, skumjam par visu to, kas piestāv rudenim. Vakar bija grāmatas atvēršanas svētki, kur Inga teica aptuveni šādi – rudens ar savām nokritušajām lapām mums sniedz tādu kā atļauj skumt, atļauj ieslīgt melanholijā, kas kaut kā nepiedien atmodu nesošam pavasarim vai dzirkstošai vasarai. Tad nu ņemiet šo dzejas krājumu un ļaujieties rudens sajūtām. Šis bija skaisti!
Vēl tikai vēlos piebilst, ka mani ļoti uzrunāja arī dzejas krājuma tematiskā aktualitāte un vienas no manām mīļākajām dzejas rindām, kura lasīju Ingas IG profilā, šķiet, pavasarī, kas jau toreiz sajauca pamatīgu emociju kokteili, nav mazinājušas manu izmisumu.
…
Tikai tāds cilvēks var uzsākt karu,
kam nav pilnīgi nekā.
Visa pasaule ar kliedzienu
modina mieru
viena nedzirdīga cilvēka karā
pašam ar savu tukšumu.
…
“Tas pats izmisums, tikai ar puķēm” iekļautie dzejoļi ir, iespējams, vēl dziļāki, nobriedušāki – tāds smaržīgs, tikko no mitras rudens zemes pacelts ābols.
Atkailinošas, atklātas dzejas rindas par sevi tur iekšā – par izmisumu, par melanholiju, ilgām, skumjam par visu to, kas piestāv rudenim. Vakar bija grāmatas atvēršanas svētki, kur Inga teica aptuveni šādi – rudens ar savām nokritušajām lapām mums sniedz tādu kā atļauj skumt, atļauj ieslīgt melanholijā, kas kaut kā nepiedien atmodu nesošam pavasarim vai dzirkstošai vasarai. Tad nu ņemiet šo dzejas krājumu un ļaujieties rudens sajūtām. Šis bija skaisti!
Vēl tikai vēlos piebilst, ka mani ļoti uzrunāja arī dzejas krājuma tematiskā aktualitāte un vienas no manām mīļākajām dzejas rindām, kura lasīju Ingas IG profilā, šķiet, pavasarī, kas jau toreiz sajauca pamatīgu emociju kokteili, nav mazinājušas manu izmisumu.
…
Tikai tāds cilvēks var uzsākt karu,
kam nav pilnīgi nekā.
Visa pasaule ar kliedzienu
modina mieru
viena nedzirdīga cilvēka karā
pašam ar savu tukšumu.
…
brice's review
5.0
«Kā būtu, ja nebūtu.
Kā nebūtu, ja būtu.»
«Tas pats izmisums, tikai ar puķēm» šķita visintīmākais no Ingas dzejas krājumiem. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka brīžiem jutos, kā iekāpusi nepazīstamā naktsskapīša atvilktnē un rakņātos pa dzīvēm, kuras uz mani neattiecas (bet, ja mani aicina, kāpēc neiekāpt?), bet brīžiem, kā ielīmējusies senā ģimenes albumā, kas ož pēc ieskābušām atmiņām, tāpēc (ka) reti to vēdina.
Pārtraukšu meklēt vārdu plāksterus («Kamēr mēs meklējam, / mēs pazaudējam visvairāk») visām tām domām (un nedomām), kuras tramdīja mani, kamēr knābāju dzejrindas ārā no papīra (kaut kas jāatstāj vēstulei).
Absolūti lieliski un trāpīgi par būtisko un mazāk (bet) būtisko!
Kā nebūtu, ja būtu.»
«Tas pats izmisums, tikai ar puķēm» šķita visintīmākais no Ingas dzejas krājumiem. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka brīžiem jutos, kā iekāpusi nepazīstamā naktsskapīša atvilktnē un rakņātos pa dzīvēm, kuras uz mani neattiecas (bet, ja mani aicina, kāpēc neiekāpt?), bet brīžiem, kā ielīmējusies senā ģimenes albumā, kas ož pēc ieskābušām atmiņām, tāpēc (ka) reti to vēdina.
Pārtraukšu meklēt vārdu plāksterus («Kamēr mēs meklējam, / mēs pazaudējam visvairāk») visām tām domām (un nedomām), kuras tramdīja mani, kamēr knābāju dzejrindas ārā no papīra (kaut kas jāatstāj vēstulei).
Absolūti lieliski un trāpīgi par būtisko un mazāk (bet) būtisko!
tvert_mirkli's review
5.0
"Mēness iegūlies debesu dīvānā.
Sals pieņemas spēkā.
Gars, cerams arī.
Kas paliks pēc mums?
Dzeja un starojums?
Gurkst sniegs zem kājām, tātad esmu.
Un eju uz priekšu, un skatos uz tiem, kuri
man pa priekšu ir gājuši.
Es esmu te bijusi, es esmu te bijis-
kliedz uzraksti uz drūpošiem apmetumiem -
visi tik ļoti vēlas būt bijuši.
Saule atbrīvo jumtus no sniega.
Vārdi sadodas rokās ar klusumu,
lai turpinātos.
Kas paliks pēc mums?
Vieta citiem?"
Ingas Pizānes dzejoļu krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" ir tik trauslas un baudāmas dzejas rindu piepildīta, saldsērīgas noskaņas un lieliskas pēcgaršas caurstrāvota, ka ne vienā brīdī nav vēlmes izlasīt visu uzreiz. Ir spilgta vajadzība sadalīt lasījuma piedzīvojumu mazos (tiešām mazos) gabaliņos, lai paildzinātu baudas mirkli. Un rast mirkli sev un šai grāmatai... No rīta pie kafijas krūzes, kamēr visi mājās vēl guļ. Vai vakarā, kad visi jau saldi guļ. Vai varbūt rast mirkli dienas skrējienā, lai saprastu, ka vienam dzejolim laiks jau var atrasties... un tad, ar prātā dejojošu prieka liesmiņu, traukties tālāk darbā un rutīnā...
Un kā ir tev? Ir vēlme atsākt lasīt dzeju? Tad šī būs īstā grāmata, lai to darītu... Un ja vēl izdosies (kā man) baudīt @inga.pizane dzejas lasījumu dzīvajā, tad iemīlēšanās dzejā ir 100% garantēta.
Sals pieņemas spēkā.
Gars, cerams arī.
Kas paliks pēc mums?
Dzeja un starojums?
Gurkst sniegs zem kājām, tātad esmu.
Un eju uz priekšu, un skatos uz tiem, kuri
man pa priekšu ir gājuši.
Es esmu te bijusi, es esmu te bijis-
kliedz uzraksti uz drūpošiem apmetumiem -
visi tik ļoti vēlas būt bijuši.
Saule atbrīvo jumtus no sniega.
Vārdi sadodas rokās ar klusumu,
lai turpinātos.
Kas paliks pēc mums?
Vieta citiem?"
Ingas Pizānes dzejoļu krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" ir tik trauslas un baudāmas dzejas rindu piepildīta, saldsērīgas noskaņas un lieliskas pēcgaršas caurstrāvota, ka ne vienā brīdī nav vēlmes izlasīt visu uzreiz. Ir spilgta vajadzība sadalīt lasījuma piedzīvojumu mazos (tiešām mazos) gabaliņos, lai paildzinātu baudas mirkli. Un rast mirkli sev un šai grāmatai... No rīta pie kafijas krūzes, kamēr visi mājās vēl guļ. Vai vakarā, kad visi jau saldi guļ. Vai varbūt rast mirkli dienas skrējienā, lai saprastu, ka vienam dzejolim laiks jau var atrasties... un tad, ar prātā dejojošu prieka liesmiņu, traukties tālāk darbā un rutīnā...
Un kā ir tev? Ir vēlme atsākt lasīt dzeju? Tad šī būs īstā grāmata, lai to darītu... Un ja vēl izdosies (kā man) baudīt @inga.pizane dzejas lasījumu dzīvajā, tad iemīlēšanās dzejā ir 100% garantēta.
migliniiks's review
emotional
hopeful
reflective
medium-paced
- Plot- or character-driven? Character
- Loveable characters? Yes
austra_pro's review
4.0
Dzeja ir dzejnieku zveja vai kā nu tur. Ir dažādas zivis, vienas akvārijam, citas vakariņām.
“Mēs visi esam atpakaļskata spogulīši.
Un sirds kā elpa aizsitas, kad jāskatās tajos.”
“Mēs visi esam atpakaļskata spogulīši.
Un sirds kā elpa aizsitas, kad jāskatās tajos.”
elinamih's review
dark
emotional
funny
hopeful
inspiring
sad
fast-paced
- Plot- or character-driven? N/A
- Strong character development? N/A
- Loveable characters? N/A
- Diverse cast of characters? N/A
- Flaws of characters a main focus? Yes
4.5
More...